asarains
asarains -ais; s. -a, -ā
asaraini apst. (pārn.).
1.Tāds, kurā (arī uz kura) ir redzamas asaras.
PiemēriAsaraina seja.
- Asaraina seja.
- «Vai man tas nags vēl pieaugs?» Andrs asarainām acīm kā lūgdamies skatījās uz tiem neveiklajiem sējēja pirkstiem.
- Tikai izticis no meža, viņš apstājas un nedroši paskatās atpakaļ. Asarainās acis redz vienīgi rīta saulē kvēlojošo, vizuļojošo sniegu ...
1.1.pārn. Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi) Raudulīgs.
PiemēriRunāt asarainā tonī.
- Runāt asarainā tonī.
- ..gandrīz asarainā balsī viņš [zēns] sauca: «Pič, Pič! Vai tu patiesi gribi mūs šeit pamest?»
1.2.pārn. Tāds, kas pauž žēlumu, bēdas, skumjas Sentimentāls.
Piemēri..izrāde beigu posmā pārvēršas par tik asarainu, salkanu, bezgaumīgu, no dzīves atrautu melodrāmu, kāda sen nav skatīta.
- ..izrāde beigu posmā pārvēršas par tik asarainu, salkanu, bezgaumīgu, no dzīves atrautu melodrāmu, kāda sen nav skatīta.
- «..padomājiet, ko es iesākšu ar bērniem, pēkšņi palikusi bez darba,» viņa runāja asaraini..
- ..šonakt vijole bija asaraina... kā vaidēt viņa vaidēja.
- ..[rakstniece] ir stingra reāliste, viņa iztiek bez lēta patosa, asaraina lirisma..
Avoti: 1. sējums