bezgaršīgs
bezgaršīgs -ais; s. -a, -ā
bezgaršīgi apst.
1.Tāds, kam nav raksturīgās garšas.
PiemēriBezgaršīgs ēdiens.
- Bezgaršīgs ēdiens.
1.1.Tāds, kam nejūt garšu.
PiemēriSlimniekam ēdiens likās bezgaršīgs.
- Slimniekam ēdiens likās bezgaršīgs.
2.novec. Bezgaumīgs.
PiemēriLieki vizuļi un kliedzošas ārišķības Bertai aizvien šķita bezgaršīgas.
- Lieki vizuļi un kliedzošas ārišķības Bertai aizvien šķita bezgaršīgas.
- Beidzot viņš [Fredis] ieveda zvejas biedru savā.. dzīvoklī, kas bija iekārtots pārsteidzoši grezni un bezgaršīgi.
Avoti: 2. sējums