bardzība
bardzība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → bargs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stingra, barga izturēšanās, rīcība.
PiemēriKunga bardzība.
- Kunga bardzība.
- Pavēles bardzība.
- Dusmu bardzība.
- Šī, nabadzīte, cauru nakti raud par tēva bardzību..
- ..Annele briesmīgi nobijās.. no tēvoča bardzības un it kā līdzvainīga aizskrēja aiz koka.
- ..Strautiņš pēkšņi uzkliedza [sievai], redzēdams, ka bez bardzības sievas pārmetumi nerimsies.
- Ņemos savu bardzību izlabot ar pārāk lielu laipnību..
Avoti: 2. sējums