brīvā
brīvā apst.; sar.
1.Bez darba, nenodarbināti.
PiemēriDzīvot brīvā.
- Dzīvot brīvā.
- Ancānes [apkopējas] rokās visbiežāk bija slota vai spainis. Tagad, tieši brīvā stāvot, viņa jutās nebrīvi.
- ..Kaupuram [skolotājam] tagad bija vaļa dzīvot tīri brīvā līdz ziemas skolas sākumam ...Ēd, guli un pagozējies saulītē kā tīrais laimes runcis!
2.Brīvībā (2).
Piemēri..[Akots] pastāstīja, ka nodots tiesai, bet pagaidām atstāts brīvā.
- ..[Akots] pastāstīja, ka nodots tiesai, bet pagaidām atstāts brīvā.
Avoti: 2. sējums