papluinīt
papluinīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
PiemēriVējš papluina siena kaudzi.
- Vējš papluina siena kaudzi.
- ..gar debesi no rietumiem skrēja vairs tikai tumši, vēja jau krietni papluinīti mākoņi..
- Tad vēl atauļoja rudens vētra, kas stipri vien papluinīja jumtus.
- Pēc tam parāpāmies vēl tālāk, līdz nelielai bērzu jaunaudzītei, ko nežēlīgie rudens vēji jau bija paguvuši krietni papluinīt.
Avoti: 6-1. sējums