paplucināt1
paplucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet plucināt.
PiemēriPaplucināt vistai spalvas.
- Paplucināt vistai spalvas.
- Viņš paplucināja kušķīti zem lūpas.
- Netālu sapulcējušies talcinieki ap āboliņa zārdiem, kas krietni paplucināti (lai būtu kur apsēsties).
1.1.pārn.; sar. Samazināt (kā, parasti cilvēku grupas) skaitu, apjomu.
Piemēri..jau tā paplucinātajā komandā sākās arī paaudžu maiņa..
- ..jau tā paplucinātajā komandā sākās arī paaudžu maiņa..
1.2.pārn.; sar. Pakritizēt.
Piemēri..dažus Artūra apgalvojumus no teorijas viedokļa varētu krietni paplucināt.
- ..dažus Artūra apgalvojumus no teorijas viedokļa varētu krietni paplucināt.
- Lautenbahu-Jūsmiņu.. «Austrumā» bija paplucinājis Zeiferts..
Avoti: 6-1. sējums