paplukt
paplukt -plūku, -plūc, -plūk, pag. -pluku; intrans.; parasti divd. formā: paplucis
1.parasti 3. pers. Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
PiemēriViņā [upes] pusē - ēkas, mazliet paplukušas, sen ne jutušas krāsotāja otas uz savām sienām.
1.1.Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
2.Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
PiemēriPaplucis mētelis.
2.1.Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
PiemēriTumšais, apvalkātais uzvalks krietni apnēsāts un apdilis.. Nīkurs izskatījās diezgan paplucis.
3.parasti 3. pers. Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
Piemēri..sirmgalvis nikni soļo no kakta kaktā, plūkādams paplukušo āža bārdeli un baigi zibsnīdams acīm.
3.1.Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
PiemēriPaplucis kaķis.
Avoti: 6-1. sējums