Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
papļāpāt
papļāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
Piemēri«Zināt ko - atnāciet jaunnedēļ pie mums uz pēcpusdienas, tēju. Papļāpāsim...»
  • «Zināt ko - atnāciet jaunnedēļ pie mums uz pēcpusdienas, tēju. Papļāpāsim...»
  • Bet nu viņam iegribējies papļāpāt ar svaini..
  • Salums savukārt juta vajadzību atslogot smadzenes un vismaz kādu brītiņu papļāpāt.
1.1.trans.
PiemēriBrīdi viņas pasēž turpat smilšu kaudzē. Papļāpā šo to par vīriem, bērniem un veikaliem.
  • Brīdi viņas pasēž turpat smilšu kaudzē. Papļāpā šo to par vīriem, bērniem un veikaliem.
Avoti: 6-1. sējums