Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paņirgt
paņirgt -ņirdzu, -ņirdz, -ņirdz, pag. -ņirdzu
1.intrans. Paņirgāties.
PiemēriVarētu vismaz par šo asinssūcēju paņirgt. Taču šis prieks vienmēr pagāja secen.
1.1.trans.
Piemēri«Jā, viņa [sieva] jau tev teiks, ja tur kāds tiešām būtu gadījies,» paņirdza bocmanis..
2.trans. Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
Piemēri..pusgraudnieka dēls, laikam arī pats mazliet iebaudījis [alu], tikai paņirdza baltus zobus.
Avoti: 6-1. sējums