aizšļākt
aizšļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu
1.trans. Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt. imperf. Šļākt prom. Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Piemēri..skorpioni nekož, bet dzeļ ar.. dzeloni, no kura indi var aizšļākt pat 70 cm tālu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Šļācoties aizplūst. Šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriViļņi aizšļāca līdz piekrastes akmeņiem.
Avoti: 1. sējums