Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
munīcija
munīcija -as, s.; parasti vsk.
Uguns šaujamieroču (parasti kaujā lietojamais) šaujamais materiāls.
PiemēriMunīcija bija jātaupa - ar katru lādiņu vajadzēja iznīcināt noteiktu mērķi.
Avoti: 5. sējums