laikus
laikus apst.
laiku apst.; retāk
1.Mazliet pirms laika.
PiemēriLauku cilvēki pieraduši visu darīt ar apdomu, laikus, tāpēc pie stacijas Daugulis bija krietnu pusstundu pirms vilciena pienākšanas.
- Lauku cilvēki pieraduši visu darīt ar apdomu, laikus, tāpēc pie stacijas Daugulis bija krietnu pusstundu pirms vilciena pienākšanas.
- Jo laikus tikuši piestātnē, ieņemam vagonā vietas pie loga.
- Laiku, laiku ceļu griezu Lepnam tēva dēliņam..
2.Savlaicīgi. Īstā laikā, īstā brīdī.
PiemēriTikai pēc laba brītiņa viņš dzirdēja ieburkšķamies tiltu: kāds brauca no otras puses pāri. Lapsa jau ātrāk bija dzirdējusi dunoņu un laikus iesprukusi alā.
- Tikai pēc laba brītiņa viņš dzirdēja ieburkšķamies tiltu: kāds brauca no otras puses pāri. Lapsa jau ātrāk bija dzirdējusi dunoņu un laikus iesprukusi alā.
- Liela nozīme ir kartupeļu lapgraužu perēkļu atklāšanai laikus.
- Skaļi kauc bremzes, dzirkstis šķīst zem riteņiem un sliedēm, bet vilciens tomēr tiek laikus apturēts.
3.Iepriekš.
PiemēriTā vien likās, ka viņš savu sakāmo jau laikus bija izdomājis.
- Tā vien likās, ka viņš savu sakāmo jau laikus bija izdomājis.
- Puķu veikalā viņš jau laikus aizrunāja septiņas rozes.
Avoti: 4. sējums