laiks | LLVV

laiks¹

laiks -a, v.

1.parasti vsk. Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.

PiemēriLaika un telpas savstarpējais sakars.

Stabili vārdu savienojumiĢeoloģiskais laiks. Laika intervāls.

2.Posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem momentiem. Laika sprīdis.

PiemēriNoteikt laiku.

Stabili vārdu savienojumiAberācijas laiks. Ar laiku. Atmaksāšanās laiks.

Aberācijas laiks astr. — Laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei.
Ar laiku — Laika gaitā.
Atmaksāšanās laiks ekon. — Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
Civilā laika skaitīšana — Stundu skaitīšana diennaktī no 0 līdz 24.
Darba laiks — Darbalaiks.
Dekrēta laiks — Likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
Efemerīdu laiks astr. — Teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
Gada laiks — Gadalaiks.
Garantijas laiks — Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības -novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
Iegūt laiku — Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Joslu laiks astr. — Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Laika darbs ekon. — Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
Laika deglis — Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
Laika dienests — Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
Laika grāmata novec. — 1. Hronika (1).2. Kalendārs [1] (1).
Laika pārbaude — Prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
Laika pārvēršana astr. — Pāreja no vienas laika skaitīšanas sistēmas uz citu.
Maskavas laiks — Maskavas dekrēta laiks.
Pareizs (arī precīzs) laiks — Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Pasaules laiks astr. — Griničas meridiāna laiks.
Patiesais laiks — Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
Pēc ilgiem laikiem — Pēc samērā ilga laika.
Tīrais laiks — Norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
Uz ilgiem laikiem — Uz samērā ilgu laiku.
Uz laiku — 1. Kāda laika sprīža ietvaros.2. Pagaidām.
Vienu laiku sar. — Kādu laiku.
Vietējais laiks — Attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
Visu laiku — Nepārtraukti.
Zvaigžņu laiks astr. — Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Zemes diennakts rotācijas attiecība pret zvaigznēm.

2.1.Šāds posms, šādu posmu grupa, to mija subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās. Šāda posma, šādu posmu grupas, to mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.

PiemēriLaiks velkas lēni.

Stabili vārdu savienojumiAiz gara laika, arī gara laika dēļ. Garš laiks.

2.2.savienojumā ar apzīmētāju Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.

PiemēriSējas laiks.

Stabili vārdu savienojumiGaiļu laiks. Karsts laiks. Ložu laiks.

2.3.parasti dsk.; savienojumā ar apzīmētāju Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē). Arī laikmets₂.

PiemēriZviedru laiki.

Stabili vārdu savienojumiDzīvot līdzi (savam) laikam. Jaunie laiki.

2.4.savienojumā ar apzīmētāju Šāds posms, kas saistīts ar (cilvēka, cilvēku grupas) aktīvas darbības, arī dzīves periodu.

Piemēri..arī atzītam māksliniekam var paiet viņa laiks, un, ja tas noticis, tad pašam vajag to zināt.

2.5.ģeol. Ģeohronoloģiskā vienība — laikmeta daļa.

PiemēriAtlantiskais laiks.

3.Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.

PiemēriVilciena atiešanas laiks.

Stabili vārdu savienojumiPēdējais laiks.

3.1.lok.: laikā, apst. nozīmē Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.

PiemēriVilciens pienācis laikā.

4.val. Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.

PiemēriLaika kā gramatiskas kategorijas nozīme ir tā, ka darbība vai stāvoklis, izejot no runas momenta, var tikt attiecināts gan uz tagadni, gan pagātni, gan nākotni.

4.1.ģen.: laika, adj. nozīmē Tāds, kura nozīmē ir ietverts laika nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).

PiemēriLaika lokatīvs.

Stabili vārdu savienojumiĀrpus laika un telpas. Atgriezt laika (arī vēstures) ratu atpakaļ. Gaišā dienas laikā.

Avoti: 4. sējums