pakarot
pakarot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet karot.
Piemēri«Seržant Erst, vajadzēs drusku pakarot!»
- «Seržant Erst, vajadzēs drusku pakarot!»
2.Pacīnīties (ar ko nevēlamu).
PiemēriPakarot ar sliņķiem.
- Pakarot ar sliņķiem.
3.Pacīnīties (par kādu mērķi).
PiemēriPakarot par savu taisnību.
- Pakarot par savu taisnību.
- Un tad atkal sākas cīņa ar kurlo un aklo neticību. Par Gunti vien vajadzēja pamatīgi pakarot.
Avoti: 6-1. sējums