jāņuguns
jāņuguns -uguns, dsk. ģen. -uguņu, s.
Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
Piemēri..cik tālu jāņuguns sniedzoties, tik tālu labība izdošoties un būšot tīra, bez nezālēm.
- ..cik tālu jāņuguns sniedzoties, tik tālu labība izdošoties un būšot tīra, bez nezālēm.
- «Tagad dedzinās jāņugunis!» Irēna iesaucās. Visi devās uz dārza galu, kur pacēlās kārts ar darvas mucu. Drīz muca iesprakšķējās, vējš uzsvieda.. sārtas liesmu mēles.
- ..Līgotāji ciemā nāks pa ziedu gāti, Pakalnos un birzīs jāņugunis degs.
Avoti: 4. sējums