Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jāņtārpiņš
jāņtārpiņš -a, v.
Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
PiemēriAbi ar Zani brienam pa rasoto zāli mājup. Zem kokiem tumsā spīguļo jāņtārpiņi.
Avoti: 4. sējums