Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jāņtārpiņš
jāņtārpiņš -a, v.
Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
PiemēriAbi ar Zani brienam pa rasoto zāli mājup. Zem kokiem tumsā spīguļo jāņtārpiņi.
Avoti: 4. sējums