jāņuguns
jāņuguns -uguns, dsk. ģen. -uguņu, s.
Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
Piemēri..cik tālu jāņuguns sniedzoties, tik tālu labība izdošoties un būšot tīra, bez nezālēm.
Avoti: 4. sējums