lietpratīgs
lietpratīgs -ais; s. -a, -ā
lietpratīgi apst.
1.Tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
PiemēriTagad Juris.. zināja visu to gudrību, kas vajadzīga īstam, lietpratīgam ostas strādniekam. Vienlīdz labs speciālists viņš bija kā uz linu, tā ogļu.. kuģiem..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLietpratīgs vērtējums.
Avoti: 4. sējums