paplesties
paplesties parasti 3. pers., -plešas, pag. -pletās, arī -plētās
1.Refl. → paplest1.
PiemēriAcis papletās.
- Acis papletās.
- Izbrīnā papletusies mute.
- Mirjamas redzokļi drusku paplēšas, tad viņa ar galvas mājienu sasveicinās, pasniedz ēdienu sarakstu un aiziet.
- Viņi sēž pie galda tik cieši, ka, šķiet, nav vietas, kur elkoņiem paplesties, bet tad aizelsies atnāk Vīranauda un vieta atrodas arī viņam.
2.Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
PiemēriVisa platā iela ir pilna no vienas malas līdz otrai - galva pie galvas; reizēm it kā paplēšas vēl un aizņem trotuāru.
- Visa platā iela ir pilna no vienas malas līdz otrai - galva pie galvas; reizēm it kā paplēšas vēl un aizņem trotuāru.
- pārn. Viņi veidoja, radīja un cēla, un, kur bija pāri gājuši Krūzes, tur pati dzīve sekoja pa viņu pēdām, tur uzreiz pasaule papletās plašāka.
Avoti: 6-1. sējums