Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vilgt
vilgt parasti 3. pers., vilgst, pag. vilga; intrans.
Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
PiemēriSienas vilgst.
  • Sienas vilgst.
  • Drēbes vilgst.
  • Sausa labība uz mitra klona sāk vilgt un pelēt.
  • Ja sausu drānu nevar labi izgludināt, tad tā jāmitrina. To dara ar siltu ūdeni.. Samitrinātus dvieļus, galda un gultas veļu, kabatlakatiņus.. cieši satin un ļauj vilgt apmēram 30 minūtes.
Avoti: 8. sējums