pakurnēt
pakurnēt -kurnu, -kurni, -kurn, pag. -kurnēju; intrans.
Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
PiemēriCilvēks pakurn, pakurn, bet pretī nerunā. Kas viņš tāds, lai strīdētos ar brigadieri?
- Cilvēks pakurn, pakurn, bet pretī nerunā. Kas viņš tāds, lai strīdētos ar brigadieri?
- «Ar jaunām prasībām saduroties, pakurn gan, taču ņem un izdara.»
- Pakurnēja un palika mierā.
Avoti: 6-1. sējums