pakūpēt
pakūpēt parasti 3. pers., -kūp, pag. -kūpēja; intrans.
Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
PiemēriDūmi pakūpēja.
- Dūmi pakūpēja.
- Brītiņu [no plīts izkritušie žagari] gulēja mierīgi, it kā cits citu sildīdami. Tad apakšējais sāka drusku kūpēt. Pakūpēja un aprāvās..
Avoti: 6-1. sējums