lietišķīgs
lietišķīgs -ais; s. -a, -ā
lietišķīgi apst.; reti
1.Lietišķs1.
PiemēriLietišķīgs cilvēks.
- Lietišķīgs cilvēks.
- Toms Burinieks nemaz nebija tāds mutes bajārs, kā pirmajā brīdī viņai bija licies. Nē. Viņš runāja lietišķīgi..
2.Lietišķs2.
Avoti: 4. sējums