Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakurtēt
pakurtēt parasti 3. pers., -kurtē, pag. -kurtēja; intrans.
1.Mazliet, daļēji izkurtēt (par augiem, to daļām).
PiemēriPakurtējuši redīsi.
  • Pakurtējuši redīsi.
2.Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
PiemēriSniegs saulē pakurtējis.
  • Sniegs saulē pakurtējis.
  • Ledus it kā ņirdz ar baltiem, pakurtējušiem šķautņu zobiem.
Avoti: 6-1. sējums