liess
liess -ais; s. -a, -ā
liesi apst.
1.Vājš (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriLiesa govs.
- Liesa govs.
- Šad tad mani apciemo kaimiņu runcis. Reiz, apglaudot to, ievēroju, ka tas ir pavisam liess un izkāmējis, jo ribas varēja sataustīt..
- Un vilku skaits aug vienmēr augumā. Tie visi liesi, badā pamiruši, nikni.
- Liesie zirgi vilka ar mantām un cilvēkiem pilnos ratus.
1.1.Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriJeška bija liess, pagarš zēns ar iekritušiem vaigiem..
- Ješka bija liess, pagarš zēns ar iekritušiem vaigiem..
- Viņš satvēra zēna roku un spieda viņa liesos, aukstos pirkstus.
- ..nedziedināmi slimu cilvēku liesās, dzeltenās sejas.. viņam [ārstam] bija nācies skatīt vairāk, nekā gribētos.
2.Tāds, kam ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
PiemēriLiess ēdiens.
- Liess ēdiens.
- Liesa barība.
- Vidēji treknā gaļā un zivīs ir ap 5% taukvielu, liesā gaļā un zivīs 1-2%.
- Liesā kartupeļu zupa ar mazo kumosiņu gaļas un rupjā maize garšoja lieliski.
- pārn. Latviešu dzejnieka honorāri toreiz bija vēl liesāki nekā tagad un rakstniekam no sava darba dzīvot pavisam grūti.
- pārn. Nāk prātā dienas aizmirstās, Kad dzīve bij tik liesa. Viss apakš zemes un virs tās Bij allaž kunga tiesa.
3.Tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni). Tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
PiemēriLiesa smiltszeme.
- Liesa smiltszeme.
- Liesai augsnei uzklāj.. kūdras slāni, uzved kaļķi..
- Nīkulīgi, vēju no mocīti un liesās zemes nobadināti ķirši..
- Parastās smilgas.. ļoti izplatīts augs liesās pļavās.
3.1.Tāds, kam ir liels smilšu piejaukums (par mālu).
PiemēriLiess māls.
- Liess māls.
- Ikdienas dzīvē plastisku mālu apzīmē par treknu, bet neplastisku - par liesu.
3.2.Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
PiemēriAgrāk te bija slikta pļava, kur auga tikai liesa, mazvērtīga zāle.
- Agrāk te bija slikta pļava, kur auga tikai liesa, mazvērtīga zāle.
- Kā liels greznums še [klajumā] uzzied reta gundega.., vēl retāk liesa pienene..
Avoti: 4. sējums