Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
liesmains
liesmains -ais; s. -a, -ā
liesmaini apst.
1.Tāds, kas degot rada liesmas. Tāds, ko ietver liesmas.
Piemēri..kaukdamas krita bumbas; melni un liesmaini sprādzienu ugunskuri cēlās pret debesīm.
1.1.pārn. Ļoti spilgts, košs.
PiemēriRudenī bērzi pat apmākušajās dienās būs spilgti, liesmaini kā lāpas. Pavasaris glezno ar pasteļu, rudens ar eļļas krāsām.
1.2.pārn. Aizrautīgs, dedzīgs. Spēcīgs (par pārdzīvojumu).
PiemēriKomponists izvēlējās sižetus, kas prasīja liesmainu, kaislīgu mūzikas valodu.
1.3.pārn. Tāds, kam ir spožs mirdzums (par acīm).
PiemēriMute pusviru, apaļās lūpas smaidā savalbītas, acis šauriņas un liesmainas..
Avoti: 4. sējums