Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzsēde
uzsēde -es, dsk. ģen. -žu, s.; fizk.
Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā).
PiemēriPieccīņnieks ir daudzpusīgs cilvēks, kaut arī viņa uzsēde zirga mugurā īstam jātniekam var likties nepilnīga..
Avoti: 8. sējums