gulta
gulta -as, s.
1.Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam. Arī guļasvieta.
PiemēriKoka gulta.
- Koka gulta.
- Dzelzs gulta.
- Saliekamā gulta.
- Vienguļama gulta.
- Divguļama gulta.
- Guļamistabā bija divas platas gultas ar milzīgi augstiem pēļiem, baltām segām un lieliem, platiem spilveniem.
- Ko nu viņa darīs tai tukšajā kaktā, kur bij stāvējusi mātes augstā gulta ar skaisto, rūtaino segu un baltajiem spilveniem un kas tagad bij tukšs, melns un nemīlams!
- Juris ātri ielikās gultā un, izlikdamies guļot, aizgriezās pret sienu.
- Mans dzīvoklis patiesībā ir tikai gultas vieta, kurā nav gultas. Guļu uz kāda veca dīvāna ampīra stilā.
- Pēc galvas sasituma nekavējoties.. jāizsauc ārsts.. Jāievēro noteiktais gultas režīms..
- ..Oskars Kļava pirmo reizi savā mūžā bija spiests nogulties slimības gultā:.. viņš bija apsaldējies un saķēris nejauku gripu.
- Viņa mani nav gribējusi redzēt, pat gulēdama uz nāves gultas. Mirdama teikusi, lai es nebraucot uz bērēm.
Stabili vārdu savienojumiGulēt uz gultas (arī slimības gulta).
- Gulēt uz gultas (arī slimības gulta) — Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Gulēt uz nāves gultas — Gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
- Gultas režīms — Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- Gultas vieta — istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
- Gulties (arī nogulties) slimības gultā — Saslimt tā, nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Izcelt no gultas idioma — Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas. Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
- Izkāpis no gultas ar kreiso kāju sar. — Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- Izraut no gultas sar. — Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- Kāzu gulta — Guļas vieta, kur guļ kāzu naktī.
- Laulības gulta sar. — Divvietīga gulta.
- Likties (arī ielikties, nelikties) gultā — (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā.
- Likties (arī ielikties, nolikties) gultā sar. — Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) idioma — Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
1.1.pārn. Gultne.
PiemēriDīvainie [meža zosu] saucieni Izgaist aiz kalniem. Ezers nopūšas Ierastā gultā, Ierastos krastos.
- Dīvainie [meža zosu] saucieni Izgaist aiz kalniem. Ezers nopūšas Ierastā gultā, Ierastos krastos.
- Bet tur, kur upe pāršķēlusi.. kalnu grēdu, tā iespiesta šaurā akmens gultā.
Avoti: 3. sējums