Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
meitietis
meitietis -ša, v.; sar.
Sieviete.
PiemēriStīne un Māriņa, kā jau darbīgi meitieši, sēdās pie ratiņiem un vērpdamas runājās ar viesiem..
  • Stīne un Māriņa, kā jau darbīgi meitieši, sēdās pie ratiņiem un vērpdamas runājās ar viesiem..
  • Saimniekoja tagad viņas vedekla - dūšīgs meitietis ar sārtiem vaigiem un tumšām acīm...
  • «Ko jums?» mani uzrunāja.. drukns meitietis ar sasarkušām acīm.
Avoti: 5. sējums