Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizlāčot
aizlāčot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.; niev.
Neveiklā, smagā gaitā aiziet. imperf. Lāčot prom.
PiemēriAizlāčot uz istabu.
Avoti: 1. sējums