aizlāčot
aizlāčot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.; niev.
Neveiklā, smagā gaitā aiziet. imperf. Lāčot prom.
PiemēriAizlāčot uz istabu.
- Aizlāčot uz istabu.
- ..nosarcis, zem diviem smagiem pūriem, katru uz sava kamieša, viņš grūdās uz priekšu, grūzdams citus, - pūta, elsa, ačtelēm zvērodams, mina, stampāja un pirmais tika ārā no kuģa, aizlāčodams pa ielu..
Avoti: 1. sējums