izvietojums

izvietojums -a, v.

1.Paveikta darbība, rezultāts → izvietot₁.

PiemēriMēbeļu izvietojums telpā.

2.Paveikta darbība, rezultāts → izvietot₂.

PiemēriStrādnieku izvietojumam, kā arī materiālu, darba rīku un mehānismu novietojumam darba vietā, jābūt tādam, lai nodrošinātu ražošanas uzdevumu sekmīgu izpildi bez liekām kustībām.

3.Rezultāts → izvietot₃.

PiemēriZvaigžņu izvietojumā nav vērojamas nekādas īpatnības vai struktūra.

Avoti: 3. sējums