uzvelties
uzvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos; refl.
1.Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriAr varenu troksni.. lielā priede uzvēlās sazāģētajiem baļķiem.
- Ar varenu troksni.. lielā priede uzvēlās sazāģētajiem baļķiem.
- Smags ķermenis kā maiss uzveļas tieši uz galvas un iespiež Robim muti smiltīs.
- pārn. Aiz meža malas lēni paceļas, Kā klusi glūnot, melni mākoņi, Un viens uz meža uzvēlies kā maiss.
- pārn. ..man uzvēlās jauns sāpju vilnis, un viss apkārt ievirmojās kā gaiss vasaras tveicē.
1.1.Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
PiemēriPatlaban, bufetei sāniski uzvēlies, ar viņu [bufetnieci] jokojās Brīviņu Jēkabs..
- Patlaban, bufetei sāniski uzvēlies, ar viņu [bufetnieci] jokojās Brīviņu Jēkabs..
2.Refl. → uzvelt1. Tikt uzveltam.
PiemēriAkmens viegli uzvēlās uz laukmalas.
- Akmens viegli uzvēlās uz laukmalas.
2.1.sar. Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
PiemēriNākošajā vakarā kūtsaugšā uzvēlās saimnieka dēls Juris. Viņš runāja vienā gabalā..
- Nākošajā vakarā kūtsaugšā uzvēlās saimnieka dēls Juris. Viņš runāja vienā gabalā..
Avoti: 8. sējums