iecelt
iecelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu; trans.
1.Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
PiemēriIecelt bērnu ratiņos.
- Iecelt bērnu ratiņos.
- Iecelt maisu klētī.
- Kad Salenieks piebrauca pajūgu un [ievainotais] Pēteris bija iecelts ratos, tas nemierīgi sakustējās.
- ..man [zēnam] drīz vien uznāca snaudiens, māte noģērba mani un iecēla gultā.
- Un visur dzirdama arī paša brigadiera skanīgā balss: «Pēter, salasi rīkus! Aļoša, iecel mašīnā nivelieri!»
Stabili vārdu savienojumiIecelt (savu) kāju (arī kājas).
- Iecelt (savu) kāju (arī kājas) idioma — sar. Ieiet, ienākt.
- Iecelt saulē (arī saulītē) idioma — Radīt labus apstākļus (kādam).
2.Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
PiemēriIecelt kādu amatā.
- Iecelt kādu amatā.
- Parādnieka mantu pret parakstu nodod glabāšanā parādniekam, piedzinējam vai citām personām, ko iecēlis tiesu izpildītājs.
- ..netālu no Narofominskas Saulesvīru iecēla par rotas komandieri.
- Mani iecēla par uzraugu.
Avoti: 3. sējums