smiet
smiet smeju, smej, smej, pag. smeju.
1.intrans. Smieties1.
Piemēri..viņš [zēns] pat pacērt galvu pa auna modei, un nu smej visi - gan zēni, ganj Mikus.
- ..viņš [zēns] pat pacērt galvu pa auna modei, un nu smej visi - gan zēni, ganj Mikus.
- Brigadieris atgrūž cepuri pakausī un šoreiz smej jau pilnīgi atklāti.
- Esi trakojis un esi smējis, Nemiers tevī kūpējis kā tvaiks.
- pārn. Eglēm zaļie svārki plīvo, Vēji svelpj un smej, un taurē..
- pārn. Smej jūra baltiem viļņu smiekliem..
1.1.trans.
PiemēriViņnākt aizgāju purvāju laukā - Dzērvenes pēdējo smieklu smej.
- pārn. Viņnākt aizgāju purvāju laukā - Dzērvenes pēdējo smieklu smej.
2.trans. Zobot.
PiemēriMuižas ļaudis viņu atklāti smēja, ka kļuvis dzīvas sievas atraitnis jau otrā nedēļā pēc kāzām.
- Muižas ļaudis viņu atklāti smēja, ka kļuvis dzīvas sievas atraitnis jau otrā nedēļā pēc kāzām.
- Antiņš: Ko jūs, zēni, mani smejat? Kails un sasalis še stāvu, Kur mans zirgs un manas drēbes?
2.1.intrans. Zoboties. Smieties (2).
PiemēriViņi uz Janku raudzījās kā uz svešinieku, bieži pat smēja un ņirgājās, kad Janka gatavoja skolas uzdevumus.
- Viņi uz Janku raudzījās kā uz svešinieku, bieži pat smēja un ņirgājās, kad Janka gatavoja skolas uzdevumus.
- Vīri jau par mani smēja - man uz ēšanu esot tāds sievieša niķis. Vīrišķa sirdij un māgai tuvāks alus.
Avoti: 7-2. sējums