miets
miets -a, v.
Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
PiemēriPaegļa miets.
- Paegļa miets.
- Ozola miets.
- Sētas miets.
- Mietu žogs.
- ..citas [ābelītes] auga kupli, bet dažas bez mietiem, vēja apkuļātas, noliektas un pat aizlauztas.
- Viena īsā zārda pagatavošanai vajadzīgi četri 6-10 centimetru resni.. mieti un.. kārtis, kā arī.. balstu koki.
- Senākais vasaras virtuves veids, domājams, ir brīvā dabā ierīkots pavards ar zaru vai zedeņu aizsleju, kas balstās pret zemē iedzītiem, ar šķērskokiem savienotiem mietiem.
Stabili vārdu savienojumiDūša kā miets.
- Dūša kā miets idioma — 1.sar. Saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku.2. Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
- Kā ar mietu (arī āmuru, bomi) pa galvu (arī pieri) sar. — Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
- Kā mietu (arī olekti) norijis sar. — 1. Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.2. Saka par bezdarbīgu cilvēku.
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas sar. — Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Mājiens ar sētas mietu sar. — Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- Mieta sakne — Mietsakne.
- Stāv kā miets sar. — Saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
Avoti: 5. sējums