miets
miets -a, v.
Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
PiemēriPaegļa miets.
Piemēri
- Paegļa miets.
- Ozola miets.
- Sētas miets.
- Mietu žogs.
- ..citas [ābelītes] auga kupli, bet dažas bez mietiem, vēja apkuļātas, noliektas un pat aizlauztas.
- Viena īsā zārda pagatavošanai vajadzīgi četri 6-10 centimetru resni.. mieti un.. kārtis, kā arī.. balstu koki.
- Senākais vasaras virtuves veids, domājams, ir brīvā dabā ierīkots pavards ar zaru vai zedeņu aizsleju, kas balstās pret zemē iedzītiem, ar šķērskokiem savienotiem mietiem.
Stabili vārdu savienojumiDūša kā miets.
Stabili vārdu savienojumi
Dūša kā miets — 1.sar. Saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku.2. Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.Kā ar mietu (arī āmuru, bomi) pa galvu (arī pieri) sar. — Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.Kā mietu (arī olekti) norijis sar. — 1. Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.2. Saka par bezdarbīgu cilvēku.Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas sar. — Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.Mājiens ar sētas mietu sar. — Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).Mieta sakne — Mietsakne.Stāv kā miets sar. — Saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
Avoti: 5. sējums