Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
miets
miets -a, v.
Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
PiemēriPaegļa miets.
  • Paegļa miets.
  • Ozola miets.
  • Sētas miets.
  • Mietu žogs.
  • ..citas [ābelītes] auga kupli, bet dažas bez mietiem, vēja apkuļātas, noliektas un pat aizlauztas.
  • Viena īsā zārda pagatavošanai vajadzīgi četri 6-10 centimetru resni.. mieti un.. kārtis, kā arī.. balstu koki.
  • Senākais vasaras virtuves veids, domājams, ir brīvā dabā ierīkots pavards ar zaru vai zedeņu aizsleju, kas balstās pret zemē iedzītiem, ar šķērskokiem savienotiem mietiem.
Stabili vārdu savienojumiDūša kā miets.
Avoti: 5. sējums