Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Kā mietu (arī olekti) norijis sar.
Kā mietu (arī olekti) norijis
1.Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
PiemēriŠķita, Gavars bija krietni iereibis. Cepure uz pakauša, pats turas stīvs kā mietu norijis.
2.Saka par bezdarbīgu cilvēku.
Piemēri..Aigars no laika gala ir rīcības un darbības cilvēks, kas nu reiz nespēj tā stāvēt bez gala, kā mietu norijis.