Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izdega
izdega -as, s.
1.Izdegusi vieta mežā. Degums (2), meždega.
PiemēriAcīm redzams, visa alksnāja [viss alksnājs] izdegs. Un pļavas tur nebūs: izdegā aug tikai stiebri un zaķa lini.
  • Acīm redzams, visa alksnāja [viss alksnājs] izdegs. Un pļavas tur nebūs: izdegā aug tikai stiebri un zaķa lini.
  • Pēkšņi mežā izcēlās ugunsgrēks. Ļaudis pameta briežus, pārtiku, inventāru un skrēja uz ezeru. Pēc tam viņi daudzas dienas klīda pa izdegu, rāpās pāri krustām šķērsām sakritušiem kokiem.
  • Ātri dzen atvases apse, ātri tā piepilda tukšās cirsmas un izdegas.
2.pareti Vieta, kur no sausuma un karstuma izkaltuši, iznīkuši augi.
PiemēriSaules izdegā tirkš sienāzis.
  • Saules izdegā tirkš sienāzis.
  • Armēņu klosteri, baznīcas, veselās un sagrautās,.. lieliski iekļaujas ainavā, turpina, papildina kalnu rūsganās izdegas.
3.novec. Līdums, plēsums.
PiemēriDievs, žēlo to tautieti, Kas izdegu dedzināja!
  • Dievs, žēlo to tautieti, Kas izdegu dedzināja!
  • Izdegā baļķi cirtu..
  • ..Izdegā zaļa zāle..
4.parasti dsk.; reti Izdedži.
PiemēriVecu dzelžu laužņa, tērauda skaidu gubas, salauztu kastu lēvenis, ogļu izdegu blāķis pie katlu mājas.. - viss biezi nosnidzis..
  • Vecu dzelžu laužņa, tērauda skaidu gubas, salauztu kastu lēvenis, ogļu izdegu blāķis pie katlu mājas.. - viss biezi nosnidzis..
Avoti: 3. sējums