Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izdeldēt
izdeldēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
PiemēriIzdeldēt bikšu dibenu.
1.1.Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
PiemēriIzdeldēt biksēs caurumu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis). Iznīdēt, izskaust.
PiemēriIzdedēt ļaunumu dzīvē.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
PiemēriSirds deg, kad domāju par Latviju [hitleriešu okupācijā] - Vai daudzus pieviļ tur ar laipnu masku Un tautu izdeldē kā liesmās vasku?
Stabili vārdu savienojumiIzdeldēt no zemes virsas.
Avoti: 3. sējums