izdēt1
izdēt [izdêt] parasti 3. pers., -dēj, pag. -dēja; trans.
1.Dējot izvadīt no organisma (olu).
Piemēri..[putnkopības kombinātā] reizē kladzina 20 tūkstoš vistu, kas šogad izdējušas 2 miljonus olu..
1.1.intrans.
PiemēriVistas dējot slēpa savas olas dadžos un nātrēs, bet izdējušas nevarēja nociesties nekladzinājušas, nepalielījušās ar savu dējumu.
1.2.Dējot novietot (kur olu).
PiemēriJa dzeguzei ligzda izrādās par neērtu olas iedēšanai, tad viņa to vispirms izdēj uz zemes un tad ar knābi novieto ligzdā.
Avoti: 3. sējums