izgruvums
izgruvums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → izgrūt1. Izgruvusi vieta (piemēram, mūrī).
PiemēriMūra izgruvums.
- Mūra izgruvums.
- Pēkšņs krasta izgruvums.
- Tagad žogs vietām sabrucis, laika zoba skarts, un kāds izgruvumiem aizstādījis priekšā zaļas eglītes.
Avoti: 3. sējums