durteniski
durteniski apst.
1.Stāvus, taisnā virzienā (krist, ietriekties kur u. tml.).
Piemēri..Mārtiņš izlīdzināja iegāzto [linu] vezumu [mārkā], lai saujas apakšā nepaliek durteniski..
- ..Mārtiņš izlīdzināja iegāzto [linu] vezumu [mārkā], lai saujas apakšā nepaliek durteniski..
- Bet Tomašuks to notrieca kaktā, ar delnu durteniski tam grūzdams plecā.
- Baļķi kā laidām durteniski durvīs iekšā, tad bij durvis ar visām eņģēm no sienas ārā.
1.1.Virzienā ar galvu uz leju.
Piemēri..zēns durteniski iekrita.. sīko ogļu kaudzē.
- ..zēns durteniski iekrita.. sīko ogļu kaudzē.
- Pēc tam viņš [Klāss] atkal nogrima darvas melnā, aklā tumsā, lēnām izcēlās augstu augšup un tad, spēji sviests, durteniski gāzās atvarā.
Avoti: 2. sējums