Paplašinātā meklēšana
Meklējam kauties.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
- (No)kauties ar domām
- Kauties ar badu
- Kauties ar miegu
- Kauties ar parādiem
- Plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
Atrasts skaidrojumos (37):
- (Iz)vicināt dūres (Iz)kauties.
- apkampties Apkampt vienam otru. Apskauties.
- apķerties Apskauties, apkampties.
- saskauties Apskauties, parasti cieši.
- ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1). Cilvēks, kas kaujas (1). Arī dauzoņa.
- (Sa)vīstīt dūres Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Vīstīt kulakus Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Vīkstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Vīstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Ieklupt matos (arī cekulā) Iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties. Arī iesākt rāt.
- izplūkties Izkauties.
- Izvicināt dūres Izkauties.
- izvicoties Izkauties. Arī izplosīties.
- izplēsties Izstrīdēties. Arī izkauties.
- Klupt kādam cekulā Kaujoties plūkt aiz matiem, kauties. Arī rāt.
- izkauties Kauties un pabeigt kauties.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
- paplēsties Pastrīdēties. Arī pakauties.
- Savīstīt dūres Sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- saplūkties Sakauties.
- saplēsties Sastrīdēties. Arī sakauties.
- Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
- Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- plēsties Strīdēties. Arī kauties.
- Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
- Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties. Tāds, kas ir gatavs kauties. Kauslīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
- Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
- Mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties. Strīdēties, apstrīdēt (ko).
kauties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV