žurga
žurga -as, s.
1.Netīrs šķidrums. Izmirkusi, netīra masa.
PiemēriIebrist purva žurgā.
- Iebrist purva žurgā.
- ..Jēkabsons darīja to, ko šādā laikā sētnieki mēdz darīt, - tas tīrīja no ietvēm sniega un ledus žurgu.
- Mēslus, tādu žurgu, kas ceļa līkumos no piekabēm laukā šļakstījās, todien veda trīs lieljaudas traktori.
2.Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens. Arī susla.
PiemēriVeltīgi Vineta stāsta un cenšas pierādīt, ka īsti stipra kafija ir tikai tāda, kurai vēl savukārt jāpiedzer klāt ūdens, - māte vāra tikai savu žurgu, varat to dzert vai nedzert.
- Veltīgi Vineta stāsta un cenšas pierādīt, ka īsti stipra kafija ir tikai tāda, kurai vēl savukārt jāpiedzer klāt ūdens, - māte vāra tikai savu žurgu, varat to dzert vai nedzert.
- Retas ir reizes, kad [veikalā] pietrūkst šņabja vai «bumbu» - šo lielo, biezo pudeļu, kas pilnas ar saldenu un pastipru žurgu.
Avoti: 8. sējums