absolūts
absolūts -ais; s. -a, -ā
absolūti apst.
1.Neierobežots. Neatkarīgs.
PiemēriAbsolūts monarhs.
- Absolūts monarhs.
- Absolūtā monarhija
- Absolūtā vara.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtā vērtība. Absolūtās tiesības.
- Absolūtā vērtība — mat. Skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- Absolūtās tiesības — jur. Subjektīvas tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, autortiesības), kuras ir vērstas pret jebkuru personu, kas aizskar šīs tiesības.
2.Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē). Pretstats: relatīvs.
PiemēriAbsolūtais iedzīvotāju pieaugums.
- Absolūtais iedzīvotāju pieaugums.
- Izteikt absolūtos skaitļos.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais balsu vairākums.
- Absolūtais balsu vairākums — Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- Absolūtais graudu svars — 1000 graudu svars gramos.
- Absolūtā rente — Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
- Absolūtā virsvērtība — Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
3.Tāds, ko attiecina uz noteiktu sākuma punktu vai skaita no tā.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais augstums.
- Absolūtais augstums — Augstums virs vidējā ūdens līmeņa okeānos.
4.Pilnīgs, galīgs.
PiemēriAbsolūts klusums.
- Absolūts klusums.
- Absolūta paklausība.
- Katrs līdzsvars ir vai nu tikai relatīvs miers, vai pats ir kustība līdzsvarā, kāda, piemēram, ir planētu kustība. Absolūts miers ir domājams tikai tur, kur nav matērijas.
- Boila likums tātad izrādījās par pareizu tikai zināmās robežās. Bet vai tas ir absolūti, galīgi pareizs šais robežās? Neviens fiziķis to neapgalvos.
- Tātad cilvēka domāšana pēc savas dabas spēj dot un dod mums absolūto patiesību, kas veidojas no relatīvo patiesību summas.
- Viņa [strādniece] labi zināja, kas tas ir - partija. Domājot par to, viņai tēlojās milzīgs spēks, kas neatzīst itin nekādus šķēršļus savā ceļā un kas var sasniegt absolūti visu, ko tik vien atzīst par vajadzīgu.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais čempions. Absolūtā dzirde.
- Absolūtais čempions — Nosaukums, kuru piešķir sportistam, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs.
- Absolūtā dzirde — Spēja precīzi noteikt jebkura toņa augstumu pēc dzirdes, bez palīglīdzekļiem.
- Absolūtā patiesība — filoz. Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
5.lietv. nozīmē: absolūtais, -ā, v. Ideālistiskajā filozofijā – mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
Avoti: 1. sējums