Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
airētājs
airētājs -a, v.
airētāja -as, s.
1.Cilvēks, kas airē.
PiemēriBet viņš ar sparu cērtas airos, tā ka laiva nodreb, nolīgojas un šļakatas sitas gaisā. Tad airētājs atliec muguru..
  • Bet viņš ar sparu cērtas airos, tā ka laiva nodreb, nolīgojas un šļakatas sitas gaisā. Tad airētājs atliec muguru..
  • Gaidot uz mielastu, atraisījās no krasta vairākas laivas un, izveicīgu airētāju vadītas, vizināja viesus uz izslavētajām salām.
2.Sportists, kas specializējies airēšanā.
Avoti: 1. sējums