Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizsargāt
aizsargāt -sargāju, -sargā, -sargā, arī -sargu, -sargi, -sarga, pag. -sargāju; trans.
1.Rīkoties tā, lai novērstu (ko nevēlamu, ļaunu). Paglābt, pasargāt (no kā, pret ko).
PiemēriAizsargāt bērnu.
1.1.Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
PiemēriAcis ar roku pret saules stariem aizsargādama, tā ilgi lūkojās strādniekos.
1.2.Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
PiemēriLauksaimniecības kultūras var aizsargāt no saslimšanas, apstrādājot sēklas pirms sēšanas ar mikrobiem - antagonistiem..
2.Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
PiemēriMatus pret kvēlajiem saules stariem aizsargā liela salmu cepure vai krāsains lakatiņš, bet no sāļā ūdens - gumijas peldcepurīte.
3.jur. Dot, garantēt tiesisku nodrošinājumu.
PiemēriAr likumu aizsargāt autora tiesības.
4.mil. Rīkoties tā, lai nosargātu (pret pretinieka uzbrukumiem).
PiemēriAizsargāt valsts robežas.
5.Nosargāt (laukuma daļu) pret pretinieka uzbrukumiem — sporta spēlēs.
PiemēriAizsargāt centru.
Avoti: 1. sējums