aizskape
aizskape -es, dsk. ģen. -pju, s.
Vieta, telpa aiz skapja.
PiemēriSkaļi smiedams, puika izlien no aizskapes un izskrien pa durvīm..
- Skaļi smiedams, puika izlien no aizskapes un izskrien pa durvīm..
Avoti: 1. sējums