aiztaurēt
aiztaurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; reti
1.intrans. Taurējot attālināties.
PiemēriNoskaidrojās, ka garāmgājēji, dūmus ieraudzīdami, ugunsdzēsējus izsaukuši nevietā. Sarkanās mašīnas aiztaurēja atpakaļ.
2.trans.; sar. Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
PiemēriAiztaurēt ausis.
Avoti: 1. sējums