Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
alkata
alkata ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; reti
Nepieticīgs, nesātīgs cilvēks. Rīma.
PiemēriTas jau ir pēdējais alkata.
Avoti: 1. sējums