Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
alts
alts -a, v.; mūz.
1.Zema sieviešu vai bērnu balss.
PiemēriSamtains alts.
  • Samtains alts.
  • Dziedāt altu.
  • Viens aiz sienas dzied mierīgi altā..
  • Ciema pusē atskanēja aizgājēju balsis. Likās, tām cauri es saklausīju Lidijas skaņo altu..
1.1.pārn. Cilvēks, kam ir šāda balss.
PiemēriAltu grupa.
  • Altu grupa.
  • Dziesmu uzsāka alti.
  • Šovakar mēģinājums altiem.
  • Divas meitenes stāv nomaļus [no citiem].. "Brr!" noskurinās viena, sīks soprāniņš. - "Auksti?" jautā alts.
  • Patlaban [korī] visās balsīs apmēram līdzvērtīgs materiāls. Sevišķi tomēr iepriecina sonorie alti un basu impozantā pilnskanība..
2.Stīgu instruments, nedaudz lielāks par vijoli.
PiemēriLiela nozīme [koncertā] ir.. kamerorķestra sastāvam (2 vijoles, 2 alti, 2 čelli, flauta)..
  • Liela nozīme [koncertā] ir.. kamerorķestra sastāvam (2 vijoles, 2 alti, 2 čelli, flauta)..
  • It kā pārdomu pilna, bet reizē enerģiski skan vijoļu kāpjošā melodija, kurai tūdaļ pievienojas mierīgs alta gājiens.
  • ..pats Dobelnieku tēvs, pensionārs, spēlē altu..
3.parasti vsk. ģen. Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
PiemēriAlta rags.
  • Alta rags.
  • Alta klarnete.
Avoti: 1. sējums